Tirdzniecības vietas

VEF Kultūras pils - Rīga, Ropažu iela 2
VISI PASĀKUMI ŠAJĀ NORISES VIETĀ

Rīkotājs: Impresario, SIA
Reģ. Nr.: 50103958291
VISI ŠĪ RĪKOTĀJA PASĀKUMI

Pievienot pasākumu kalendāram

Biļešu cenas

Pērkot biļetes internetā, tiek piemērota interneta veikala izmantošanas maksa. Lasīt šeit

Iegādājoties biļetes tirdzniecības vietās, pakalpojuma maksa netiek piemērota.

Gvido Lingam – 50, grupai Linga 30! Dubultjubilejas koncerts!

Pirkt

Gvido Lingam – 50, grupai Linga 30! Dubultjubilejas koncerts 2020. gada 20. februārī VEF kultūras pilī!


Vīrišķīgs spēks un enerģija strāvo no grupas Linga dziesmām!
Spēle, Nāc dejot, Šeit, Spārni, Smaids, Vējā, Gan, Nāc man līdz un citas grupas Linga dziesmas būs iespējams dzirdēt VEF kultūras pilī Rīgā 2020. gada 20. februārī, kad Gvido Linga kopā ar klausītājiem svinēs savus 50. šūpuļsvētkus un grupas Linga 30. jubileju, un tie būs īsti svētki pašmāju rokmūzikas cienītājiem! Grupas Linga dziesmas pieskaitāmas Latvijas rokmūzikas klasikai, tās piedārdinājušas mazas un lielas skatuves, regulāri tiek raidītas radio. Lielai daļai dziesmu vārdus sacerējis Gvido brālis Igors Linga. Viņa filmā Tā runāja pilsēta (1988) pirmoreiz tika pieteikta tolaik jaundibinātā grupa Linga, ar kuru uz rokmūzikas skatuves atgriezās iepriekš grupā Zig Zag (arī Ārprāc) dziedājušais Gvido Linga.
Grupas pirmā pilnasinīgā uzstāšanās notika 1989. gadā grandiozajā festivālā Roks par neatkarību, un ar šādu saukli mūziķi arī turpināja savu radošo ceļu. Uz karstām pēdām tika izveidots grupas Linga fanklubs – viens no pirmajiem Latvijā. Gvido kļuva par toreiz populārā žurnāla Liesma mīluļa titula laureātu un iemantoja seksa simbola un meiteņu elka statusu! Par spilgtās individualitātes Gvido pirmo domubiedru kļuva basģitārists Armands Cālītis, ar kuru kopā ieskaņota dziesma Pilsēta un drīz vien duetu papildināja nākamie dalībnieki. Par Gvido un Armanda biedriem kļuva Viktors Fedosejevs (ģitāra) un Juris Rubīns (sitaminstrumenti), un Lingas iedvesmojošo rokenrolu papildināja Elmārs Rudzītis ar saksofonu. Kādu laiku grupā spēlējuši arī Ivars Makstnieks, Juris Norītis, un kopš 90. gadiem Lingas skanējumu papildina arī Edgars Ķauķis (ģitāra). Savā mūzikā grupa nenodarbojās ar lielu filozofēšanu, bet tvēra dzīvi visā tās krāšņumā un vienkāršībā. Nebija grūti Lingas stilā saklausīt zināmu līdzību ar Gvido jaunības elku Sex Pistols, kā arī Billija Aidola daiļradi, tomēr viņu dziesmām piemita unikalitāte un ģeniāla vienkāršība, kā arī pašpuicisks dzīvesprieks.
Lingas panākumiem Latvijā sekoja koncerti Dānijā un Vācijā, kur tapa pirmā albuma ieraksts. Dziesma Kā sāp tika iekļauta filmā Rokenrols Baltijā, kas guva plašus starptautiskus panākumus. 1994. gadā grupa svinēja uzvaru Mikrofona aptaujā ar dziesmu Nāc man līdz. 20. gs. 90. gados izdoti 2 studijas albumi, kā arī agrīno dziesmu apkopojums Vai tu biji tad? un labāko dziesmu izlase. Grupas kalendārā bijuši gan rokmūzikas, gan pankroka un smagā žanra festivāli.
2000. gadā izdots 3. studijas albums Ieklausies vējā, kurā atkal bija viss, kas nepieciešams labai rokmūzikai – vitāls spēks un jauda apvienojumā ar smeldzi un prieku. Dziesma Spārni saņēma Autortiesību bezgalības balvu 2007. gadā, un par Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Radiohitu 2008. gadā kļuva dziesma Gan.
Ik pa brīdim grupa atgādina par sevi ar kādu jaunu ieskaņojumu, un joprojām Lingas fani gatavi klausīties grupas lielos hitus, kas saistās ar viņu trakulīgo jaunību. Pa šiem 30 gadiem Lingas aizrautīgās dziesmas nav paguvušas apnikt, jo mūziķi šajā gadsimtā koncertē regulāri, taču reti.
Līdzās darbībai grupā Linga Gvido piedalījies arī citos muzikālos projektos, to vidū latviešu tautasdziesmu izlasē, iedziedājis Imanta Kalniņa dziesmas, uzstājies Imantdienās. Ilgus gadus G. Linga bija Latvijas radio 2 ētera balss (2001-2019), piedalījies projektos LNT Mūzikas video, Latvijas mūzikas līga, kļuva par Latvijas mūzikas kanāla vienu no dibinātājiem. Tomēr viņa stihija ir rokenrols un skatuve – dot savu enerģiju klausītājam un pretī saņemt pūļa sajūsmas lādiņu – tā ir Gvido Lingas dzīves jēga!

Gvido Lingam – 50, grupai Linga 30! Dubultjubilejas koncerts!

Gvido Lingam – 50, grupai Linga 30! Dubultjubilejas koncerts 2020. gada 20. februārī VEF kultūras pilī!


Vīrišķīgs spēks un enerģija strāvo no grupas Linga dziesmām!
Spēle, Nāc dejot, Šeit, Spārni, Smaids, Vējā, Gan, Nāc man līdz un citas grupas Linga dziesmas būs iespējams dzirdēt VEF kultūras pilī Rīgā 2020. gada 20. februārī, kad Gvido Linga kopā ar klausītājiem svinēs savus 50. šūpuļsvētkus un grupas Linga 30. jubileju, un tie būs īsti svētki pašmāju rokmūzikas cienītājiem! Grupas Linga dziesmas pieskaitāmas Latvijas rokmūzikas klasikai, tās piedārdinājušas mazas un lielas skatuves, regulāri tiek raidītas radio. Lielai daļai dziesmu vārdus sacerējis Gvido brālis Igors Linga. Viņa filmā Tā runāja pilsēta (1988) pirmoreiz tika pieteikta tolaik jaundibinātā grupa Linga, ar kuru uz rokmūzikas skatuves atgriezās iepriekš grupā Zig Zag (arī Ārprāc) dziedājušais Gvido Linga.
Grupas pirmā pilnasinīgā uzstāšanās notika 1989. gadā grandiozajā festivālā Roks par neatkarību, un ar šādu saukli mūziķi arī turpināja savu radošo ceļu. Uz karstām pēdām tika izveidots grupas Linga fanklubs – viens no pirmajiem Latvijā. Gvido kļuva par toreiz populārā žurnāla Liesma mīluļa titula laureātu un iemantoja seksa simbola un meiteņu elka statusu! Par spilgtās individualitātes Gvido pirmo domubiedru kļuva basģitārists Armands Cālītis, ar kuru kopā ieskaņota dziesma Pilsēta un drīz vien duetu papildināja nākamie dalībnieki. Par Gvido un Armanda biedriem kļuva Viktors Fedosejevs (ģitāra) un Juris Rubīns (sitaminstrumenti), un Lingas iedvesmojošo rokenrolu papildināja Elmārs Rudzītis ar saksofonu. Kādu laiku grupā spēlējuši arī Ivars Makstnieks, Juris Norītis, un kopš 90. gadiem Lingas skanējumu papildina arī Edgars Ķauķis (ģitāra). Savā mūzikā grupa nenodarbojās ar lielu filozofēšanu, bet tvēra dzīvi visā tās krāšņumā un vienkāršībā. Nebija grūti Lingas stilā saklausīt zināmu līdzību ar Gvido jaunības elku Sex Pistols, kā arī Billija Aidola daiļradi, tomēr viņu dziesmām piemita unikalitāte un ģeniāla vienkāršība, kā arī pašpuicisks dzīvesprieks.
Lingas panākumiem Latvijā sekoja koncerti Dānijā un Vācijā, kur tapa pirmā albuma ieraksts. Dziesma Kā sāp tika iekļauta filmā Rokenrols Baltijā, kas guva plašus starptautiskus panākumus. 1994. gadā grupa svinēja uzvaru Mikrofona aptaujā ar dziesmu Nāc man līdz. 20. gs. 90. gados izdoti 2 studijas albumi, kā arī agrīno dziesmu apkopojums Vai tu biji tad? un labāko dziesmu izlase. Grupas kalendārā bijuši gan rokmūzikas, gan pankroka un smagā žanra festivāli.
2000. gadā izdots 3. studijas albums Ieklausies vējā, kurā atkal bija viss, kas nepieciešams labai rokmūzikai – vitāls spēks un jauda apvienojumā ar smeldzi un prieku. Dziesma Spārni saņēma Autortiesību bezgalības balvu 2007. gadā, un par Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Radiohitu 2008. gadā kļuva dziesma Gan.
Ik pa brīdim grupa atgādina par sevi ar kādu jaunu ieskaņojumu, un joprojām Lingas fani gatavi klausīties grupas lielos hitus, kas saistās ar viņu trakulīgo jaunību. Pa šiem 30 gadiem Lingas aizrautīgās dziesmas nav paguvušas apnikt, jo mūziķi šajā gadsimtā koncertē regulāri, taču reti.
Līdzās darbībai grupā Linga Gvido piedalījies arī citos muzikālos projektos, to vidū latviešu tautasdziesmu izlasē, iedziedājis Imanta Kalniņa dziesmas, uzstājies Imantdienās. Ilgus gadus G. Linga bija Latvijas radio 2 ētera balss (2001-2019), piedalījies projektos LNT Mūzikas video, Latvijas mūzikas līga, kļuva par Latvijas mūzikas kanāla vienu no dibinātājiem. Tomēr viņa stihija ir rokenrols un skatuve – dot savu enerģiju klausītājam un pretī saņemt pūļa sajūsmas lādiņu – tā ir Gvido Lingas dzīves jēga!


Pievienot pasākumu kalendāram

Iesakām

Iesakām