operete BALLE SAVOJĀ

Galvenajā - Madlēnas de Fobla lomā soprāns Laura Teivāne!

Balle Savojā pirmizrāde Berlīnē, ko skatījās viss valsts krējums, sacēla īstu furoru, un arī šodien šo izrādi bauda skatītāji visā pasaulē. Šajā jauneklīgajā, dejisku ritmu piesātinātajā operetē romantiski valši mijas ar džeza stilistiku un tango, izrādi bagātina krāšņi tērpi un enerģiska dzīvesprieka dzirksts. 

Operetes ar džeziskiem akcentiem un tās komponista Paula Abrahama dzīvesstāsts ir viens no intriģējošākajiem stāstiem operetes vēsturē. Abrahams īsā laikā kļūst par vienu no Veimāras republikas populārākajiem un veiksmīgākajiem komponistiem. Abrahama mūzika patīkami atšķiras no tā laika klasiskajām operetēm gan ar komplicētu ritmisko struktūru, gan ar neierastu instrumentāciju, gan ar nenoliedzamu Eiropas džeza un populārās deju mūzikas ietekmi. Šīs operetes galvenais trumpis ir ne tikai neparasts, mūsdienīgs un daudzveidīgi krāsains muzikālais materiāls, – tajā savu vietu atraduši gan klasiski, operetei gandrīz vai obligāti romantiski valši, gan Berlīnes džezs, gan kaislīgs tango, ieskanas ungāru čigānu melodijas un divdesmito gadu deju mūzika, gan asprātīgs, profesionāli uzrakstīts librets.

Abrahama mūzika ieguvusi milzīgu popularitāti. Šobrīd pasaulē viņa operete Balle Savojā, kas jau ietiecas Brodvejas stilistikā, iet uzvaras gājienu un to,  uzskatot par modernu un mūsdienīgu, no jauna atklāj tieši jaunā paaudze.  Abrahama komponētie darbi ir absolūti obligātas repertuāra vienības neskaitāmos Eiropas operteātros.

Jauns pāris – Aristīds un Madlēna nesen atgriezušies no gadu ilga medusmēneša. Aristīds negaidot saņem telegrammu no savas senas mīļākās, daiļās džeza dziedātājas Tangolitas, kurai reiz apsolījis, ka atsauksies, kad vien viņa aicinās. Ko darīt? Madlēna saprot, ka tiek krāpta un nolemj doties uz balli incognito un piekrāpt vīru ar pirmo pretimnācēju. Sešreiz precētais Turcijas vēstniecības atašejs Mustafa Bejs uzsāk flirtu ar Madlenas māsīcu Deiziju, cerībā, ka sastapis savu septīto sievu. Izejot caur dažādiem sarežģījumu līkločiem, varoņi iegūst to, ko kāro.

Izrādē atspoguļots dekadences laiks Veimāras Vācijā, kad sieviete kļūst par “cilvēku”, cilvēku ar savām tiesībām un domām, nevis tikai sava vīra sievu. Doma, ka katrā cilvēkā, personībā ir gan vīrišķais, gan sievišķais, raksturīga divdesmito gadu Vācijas kabarē kultūrai un ir viena no pamatidejām arī šai burvīgi amorālajai operetei. Brīvs cilvēks un brīva griba, līdztiesība, neatkarīgi no dzimuma. 

Lomās:

Laura Teivāne, Nauris Indzeris, Valērija Koļago, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre u.c. 

Aktieri: Jānis Kirmuška, Klāvs Mellis, Kārlis Tols

Operetes dejotāji, koris un orķestris

Diriģents – Normunds Vaicis
Režisors – Gundars Silakaktiņš
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Scenogrāfs – Ivars Noviks
Kostīmu māksliniece – Jurate Jurjāne-Silakaktiņa
Gaismu mākslinieks – Krišjānis Strazdīts
Producents un organizators  Latvijas Operetes fonds / Operetes teātris

Latvijas operetes fonds, apvienojot profesionāļu un sabiedrības centienus, veido profesionālu Operetes teātri ar savu trupu, orķestri un telpām.

 
Nav gaidāmo pasākumu